Diemžēl, mūsu valsti ir pārņēmusi skumja sēru sajūta, un šī situācija rada nepatīkamu sajūtu, jo šis cilvēks bija labi zināms. Šis pārdzīvojums ir kā negaidīts notikums, kas liek mums pārdomāt visu mūsu dzīvi.
Kad kāds mūs atstāj uz mūžību, sāpju sajūtas ir neaprakstāmas, un šajā konkrētajā brīdī tās ir neizsakāmi dziļas. Mūsu sirdis ir piepildītas ar skumjām, un acis aizpildītas ar asarām, jo šis ir brīdis, kad mēs atvadāmies no kāda, kas mums ir bijis tuvs un iemīļots.
Šāds zaudējums ietekmē ne tikai tuvos cilvēkus, bet arī plašāku kopienas loku, jo atstātais tukšums ir jūtams un sāpīgs visām iesaistītajām pusēm.
Tra**ska ziņa ir nākusi no Stokholmas – 76 gadu vecumā mūžībā devies iecienītais dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons. Viņa dzīves ceļš bija piepildīts ar mākslas un literatūras skaistumu, atstājot neizdzēšamu iespaidu savā daiļradē un mūsu sirdīs. Šī zaudējuma sāpes izjūtam kopīgi ar visiem, kuri baudīja viņa talantu un dziļo izjūtu caur viņa vārdiem un melodijām.
Viņa norāda uz viņa saistību un cieņu pret Latviju, kas ir dzimtene viņa vecākiem un iedvesmas avots viņa paša daiļrades ceļā. Šī dzimtenes sajūta padara viņa darbus bagātākus un dziļākus, dodot iespēju iegult savā daiļradē Latvijas kultūras un vēstures krāšņumu.